Vispirms jāsaka, šī procedūra
atšķiras no mums traģiskās un reizē pierastās bēru ceremonijas
iekšpus kapsētas žogiem. Kad zemei atmiņu dēļ un
sanitāri-higiēnisko prasību pēc atdodam kāda cilvēka pāri
palikušās miesas, kad dvēsele aizgājējam ir aizlidojusi.
Pareizais procedūras nosaukums ir "iebērēšana mūžamežā".
Ja parastās bēres ir negaidīta un
neplānota ceremonija, tad piedāvātā iebērēšana – ir gaidīta
un pat vēlama procedūra.
Skatāmies attēlu...
* Vizuāli tehniskais procedūras
ierīces apraksts. Vispirms (attēlā ar ciparu (1)) tiek uzveidots
trijkājis tā, lai nodrošinātu pašas ierīces stabilitāti. Pie
trijkāja augstākā punkta tiek piestiprināts striķis (2), kurš
savukārt pietur ar garāko galu uz augšu no degoša materiāla
(plāna koka) izgatavotu krustu (3). Pie krusta tiek piestiprināta –
atkal no degošana materiāla (papīra, kartona, finiera...)
plāksnīte (4) ar "iebērējamo vārdu" (kas tas ir –
sk. tālāk tekstā). Tieši zem krusta tiek pakurināts ugunskurs
(5), kuram ir jāsadedzina gan krusts, gan plāksnīte ar "iebērējamo
vārdu". Finālā sadegušais "iebērējamais vārds"
ar dūmiem (6) aiziet pa gaisu uz Otro (Neredzamo) Pasauli. Pats
trijkājis un pielietojamais striķis drīkst būt no nedegoša
materiāla (teiksim, metāla kājas un dzelzs drāts). Tā ir viegli
pagatavojama no klāt esošajiem materiāliem visur un vienmēr.
* Procedūras pamatdoma: šādi
"iebērējam" jeb uz neredzamo pasauli aizsūtam vēstījumu
par kādu ļaunumu. Par kādu ļaunu parādību vai cilvēku darbību.
Virs ugunskura pie "apvērstā" krusta piesieto zīmīti ar
uzrakstīto vārdu reizē ar šo krustu sadedzinām. Šis ir izteikts
meditācijas veids: kas ļauj pavērt kanālu uz Neredzamo Pasauli,
un iebērēšanas reizē sūtītā informācija ātrākā ceļā
nonāk Otrajā Saulē. Tur tālāk tiek saveidota notikumu virtene,
kas mums nevēlamo un iebērēšanā izteikto parādību vai nu
nolikvidē vai arī apgrūtina tās notikšanu. Meditāciju
pastiprina gan trijkāja augšējais asais stūris, gan arī pats
krusts- kas ceremonijā sadeg ar garāko galu uz augšu. Šo krustu
ir stipri vēlami iekārt tieši šādā viedā, jo caur pretēji
("baznīcas veidā") iekarināto krustu ceremonija
nepildīsies, un pašam ceremonijas veicējam var būt nevēlama (kad
uz Otro Pasauli sūtīta enerģija neplānoti atgriežas pie pasākuma
aizsācēja).
* Kur nav ierobežojumi?
- ceremoniju varam veikt neirobežotā
skaitā. Kaut vai 20 reizes dienā. Jāpasaka man gan: ka daudzu
ceremoniju veikšana viena mērķa labad gan nepalielina šī mērķa
izpildes varbūtību. Teiksim: ja kaut ko bērējam 20 reizes pēc
kārtas, tas nenozīme – ka vēstījums tiek sūtīts 20 reizes
lielākā intensitātē. Iebērēšanu varam veikt ar vairākām
ierīcēm vienlaikus.
- ceremoniju varam veikt jebkurā
vietā. Vienīgais ierobežojums: no ugunsdrošības viedokļa.
Nedarīsim šo istabā vai siena čupā, kas domāta govju barošanai.
- procedūras ierīce drīkst būt
jebkurā lielumā. Galvenais – lai tajā būtu visas detaļas, kas
nodrošinās iercītes funkcionēšanu. Ja rocība un spēks atļauj
– to var taisīt kā trijkāji kaut vai 100 metru augstumā. Tomēr
ideālais augstums ierīcei ir 1 līdz 1,2 metri. Tad to varam viegli
uzstādīt un pēc ceremonijas beigām novākt.
- procedūru varam veikt vienā laikā
un vienā vietā ar parastajām bērēm, kad aizgājēja miesu
atdodam zemē. Tā mēs palīdzēsim dvēselei ātrāk un gludāk
iziet pārejas posmu (Melno Sienu) pirms tā nonāk gaismas un
mūžīgās mīlestības ielokā. Šajā reizē uz plāksnītes nav
jāraksta nekāds "iebērējamais vārds".
- procedūras laikā varam veikt
visādas papildus darbības. Teiksim, dejot rinķī, spēlēt mūziku,
deklamēt dzeju. Pats galvenais – lai viss būtu mažorīgās
skaņkārtās, ar optimismu un visādi citādi pozitīvā gaisotnē.
* Kas ir "iebērējamais vārds"?
Tas ir kādas parādības vai cilvēces ļaunuma darbības
apzīmējums, kas viena vai nedaudz vārdos jāuzraksta uz plāksnītes
(kura jāsadedzina reizē ar apvērsto krustu). STRIKTS IEROBEŽOJUMS:
ļoti nevēlami rakstīt uz plāksnītes kāda konkrēta cilvēka
vārdu un uzvārdu. Kā jau sacīju, šis ir meditācijas veids, un
Otrajā Pasaulē saņemtā vēsts par "iebērējamo"
cilvēku – tiks izvērtēta. Kā zināms: daudzreiz mēs
ļaunojamies uz otru ne pēc paveiktā, bet kādu citu iedomu dēļ
(piemēram, gribam "uzlikt lāstu"). Tomēr aiz Melnās
Sienas viss tiek izvētīts: un sodu saņem nevis tas, kuru
"iebērējam", bet gan šās iebērēšanas organizators
vai veicējs. No vārda un uzvārda minēšanas vislabāk
atturēties. Labāk iebērēt: "sliktu laiku", "karu
Vidusāzijā", "manas sievasmātes slimība" utml.
* Vēl ierobežojumi... Šo procedūru
stipri nevēlami veikt ar nolūku izraisīt kādu ļaunumu (t.s.
negatīvā iebērēšana). Atkal jāsaka: saņemtā "negatīvā"
vēsts Aiz Melnās Sienas tiks izvērtēta – un ceremonijas veicējs
var tik sodīts. Nevajadzētu šo veikt kā tīru dekorāciju
(teiksim, rokgrupas koncertā uz skatuves). Šis tomēr ir meditatīvs
brīdis, un šādā veidā "uz turieni" varam negribēti
aizsūtīt kādu vēsti. Ar nezināmām sekām mums pašiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru