ŠEIT IR - MŪŽAMEŽA "Rudens krustu kari" recenzija (paldies Jānim Jansonam).
----
Recenzijas teksts - vēlreiz iekopēts...
Labākais pašmāju avangarda ieraksts ir klāt. Projekts, kas sācies 2001. gadā, pa retam, uzstājas arī ar dzīvajām performancēm, laidis klajā digitālo albumu “Rudens Krustu Kari” . Šis ir projekta otrais albums. Ierakstīts īstā skaņu ierakstu studijā.
Ļoti grūti būs nodefinēt, kāda birciņa būtu atbilstošāka. Ambient / semi folk / field recordings? Varbūt jā. Varbūt nē.
Aktīvākais pašmāju blogeris, savulaik, mūzikas žurnālists un aktīvists, šobrīd Kandavas iedzīvotājs, kas meklē darbu. Vai viņš ir traks? Ja ir, tad noteikti talantīgākais no tiem.
Viņa iepriekšējos skaņdarbus kā “Krājbanka 667” vai “Sudrabas Galdauts” noteikti būsiet dzirdējuši? Vai “Alternatīvā Latvijas Himna” vai vēsturisko “Baltu Saullēkta Ceļš” ciklu?
Šaubu nav, vispirms uzdosiet sev jautājumu, kas tas ir. Otrs jautājums būs – kāpēc?
Jāatbild pašiem. Visticamāk, no abām atbildēm izrietēs tas, ka mākslinieks ir traks, bet Jūs neesat vēl gatavi šādai mūzikai.
Mēs visi esam pa druskai traki. Vieni neēd dzīvniekus, otri ēd gan, kā traki. Citi ceļas katru rītu, lai noskrietu krosiņu, kamēr vēl citi urķējas ziņu portālos. Un tā tālāk.
Raitis bez visa tā vēl muzicē. Raksta. Viņam ir metereoloģijas blogs. Muzicē online koncertos, dažreiz arī dzīvajā. Dažreiz liekas, ka viņa atkarība ir internets, bet pozitīvā nozīmē.
Raitis rullē. Rekur viens notikums iz dzīves. Kolumbijas / ASV metāla grupas “Inquisition” koncerts “Nabaklab” , kurā “MūžaMežs” spēlēja iesildītāja lomā. Kolumbiešu skaņotājs (āriene noteikti nebija eiropeiska vai amerikāniska) kā sālstabs stāvēja un skatījās uz “MūžaMežs” performanci. Līdz beigām. Un bija sajūsmā. Bez jokiem. Un uz jautājumu – KAS TAS IR? Neviens īsti nevarēja precīzi atbildēt.
Tas bija vīrs ļoti gados, sirmiem matiem, tērpies mūku vai mācītāju apmetnī melnā, ar paštaisītu krustu kaklā (brangu un dabīgu), vijoli un drusku ķērcīgu vokālu. Varbūt tā bija pati Nāve, kas spēlēja vijoli?
Lūk. Atziņa, kas baigi nomāc – protams, ka tā ir performance, bet tajā pat laikā veselais saprāts saka priekšā, ka tas ir “ok, bet crazy”. Un tumšais saprāts uzreiz piesauc pasaules mēroga performances, kur auditorija ir sajūsmā par ventilātora skaņu kropļošanu, saucot to par ģeniālu skaņu mākslu.
Verdikta nav. Ir skaidrs - ja Raitim būtu labs menedžeris, tas atrastu vēl papildus viesmūziķus vai vismaz veidu kā šo vietējā mērogā nenovērtēto projektu padarīt par komerciāli veiksmīgu produktu pasaulē. Piemēram, etno raw violin black metal.
Lieldienu rītā vai pēc tām, grieziet vaļā. Uz pilnu klapi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru